Uē nui i nā pēpē

He ala nui ka uē no ke kamaʻilio ʻana o nā pēpē. Akā, ke uē nui ka pēpē, he hōʻailona paha ia o kahi mea e pono ai ka lāʻau.

Uē nā pēpē ma kahi o 1 a 3 mau hola i ka lā. He mea maʻamau no ka pēpē e uē ai ke pōloli, make wai, luhi, mehameha, a i ʻole ʻeha. He mea maʻamau no ka pēpē e hana i kahi manawa fussy i ke ahiahi.

Akā, inā uwē pinepine kahi pēpē, aia paha he pilikia olakino e pono ai ka nānā.

E uē paha nā pēpē ma muli o kekahi o kēia mau mea:

• Luuluu a me ka mehameha
• Colic
• Ka hōʻoluʻolu a i ʻole ka huhū mai ka diaper wai wai a lepo paha, ka nui o ke kinoea, a i ʻole ke anuanu
• Pōloli a make wai paha
• Maʻi
• ʻO ka maʻi (kahi kumu inā pili ka uē me ka huhū, lethargy, pōloli maikaʻi ʻole, a me ke kuni paha. E kāhea aku ʻoe i ka lawelawe mālama ola o kāu pēpē)
• Nā Lapaʻau
• Hoʻopili i nā mākala maʻamau a me nā twitches e hoʻopilikia i ka hiamoe
• ʻEha
• ʻOihana niho

Pili ka mālama home ʻana i nā kumu. E hāhai i ka ʻōlelo aʻoaʻo a kāu mea hāʻawi.

Inā pololi mau ka pēpē me ka pōkole o ka hānai pinepine ʻana, e kamaʻilio me kāu mea hoʻolako e pili ana i ka ulu maʻamau a me nā manawa hānai.

Inā ka luhi ma muli o ka luhi a me ka mehameha, he mea kōkua paha ke hoʻopā, paʻa, a kamaʻilio hou aku i ka pēpē a hoʻokau i ka pēpē i loko o ka maka. Kau i nā mea pāʻani palekana pēpē kahi e ʻike ai ke keiki iā lākou. Inā pili ka uē i ka haunaele hiamoe, kāwele paʻa i ka pēpē i kahi kapa ma mua o ka waiho ʻana i ke keiki i kahi moe.

No ka uē nui ʻana i nā pēpē ma muli o ke anuanu, e ʻaʻahu me ke aloha i ka pēpē a hoʻomaʻa paha i ka mahana o ka lumi. Inā anuanu nā mākua, anuanu pū kekahi ke pēpē.

E nānā mau no nā kumu kūpono o ka ʻeha a i ʻole ka hōʻoluʻolu ʻole i ka pēpē uē. Ke hoʻohanaʻia nā pale pale lole, e nānā i nā kāʻei diaper i lilo i mau pae lōʻihi a iʻoleʻole a puni a puni i nā manamana lima a me nā manamana wāwae. Hiki i nā diaper rashes ke hōʻoluʻolu ʻole.

Lawe i ka mahana o kāu pēpē e nānā i ke kuni. E nānā i kāu pēpē poʻo-i-manamananui no nā hōʻeha. E nānā pono i nā manamana, nā manamana wāwae, a me nā genitalia. ʻAʻole ia he mea maʻamau no ka lauoho e wahī ʻia i kahi ʻāpana o kāu pēpē, e like me ka manamana wāwae, e hana ana i ka ʻeha.

Kāhea i ka mea hāʻawi inā:

• ʻAʻole hiki ke wehewehe ʻia ka uē nui ʻana o kahi pēpē a ʻaʻole hele i ka lā 1, ʻoiai ke hoʻāʻo nei i ka mālama ʻana i ka home
• He mau ʻōuli ʻē aʻe kā ka pēpē, e like me ke kuni, a me ka uē nui ʻana

E nānā ka mea hāʻawi i kāu pēpē a nīnau e pili ana i ka mōʻaukala o ke keiki a me nā ʻōuli. Hiki i nā nīnau ke komo pū me:

• Ke niho nei paha ke keiki?
• Luuluu paha ke keiki, mehameha, pololi, make wai?
• ʻIke paha ke keiki he nui nā kākālina?
• He aha nā hōʻailona ʻē aʻe a ke keiki? E like paha me ka paʻakikī e ala ala, ka fiva, ka huhū, nā makemake maikaʻi ʻole, a i ʻole ka luaʻi?

E nānā ka mea hāʻawi i ka ulu a me ka ulu ʻana o ka pēpē. Hiki ke kuhikuhi ʻia nā antibiotic inā loaʻa ka maʻi bacteria i ka pēpē.

Pēpē - uē nui; Well keiki - uē nui

• Uē - nui loa (0 a 6 mau mahina)

Marcdante KJ, Kliegman RM. Uē a me colic. I: Marcdante KJ, Kliegman RM, hua. Nā Pono Nui o Pediatrics. 8th ed. Piladelapia, PA: Elsevier; 2019: chap 11.

ʻO Onigbanjo MT, Feigelman S. ʻO ka makahiki mua. I: Kliegman RM, St. Geme JW, Blum NJ, Shah SS, Tasker RC, Wilson KM, eds. ʻO Puka Textbook of Pediatrics ʻo Nelson. 21st ed. Piladelapia, PA: Elsevier; 2020: chap 22.

ʻO Pomeranz AJ, Sabnis S, Busey SL, Kliegman RM. Keiki pēpē huhū (fussy a i ʻole ke uē nui ʻana. I: Pomeranz AJ, Sabnis S, Busey SL, Kliegman RM, eds. Nā Papahana Hoʻoholo Hoʻoholo Pediatric. ʻElua ed. Piladelapia, PA: Elsevier Saunders; 2016: chap 79.